Pravieša Zaratuštras nodibināto reliģiju Eiropas tautu valodās bieži sauc no sengrieķu valodas nākušā vārdā – zoroastrisms. Senajā svētajā avestas valodāto sauc māzda-yasna, kas nozīmēGudrības godināšana, mūsdienu persiešu valodā behdin – Labā ticība un tā ir viena no senākajām pasaules reliģijām un pirmā monoteistiskā atklāsmes reliģija. Tās pamatā ir cilvēka brīva tikumiska izvēle atbalstīt Labo.

Zoroastrisma patreizējo samērā mazo atpazīstamību ir noteikuši nelabvēlīgi vēsturiskie apstākļi. Radusies tālā senatnē Irānā, tā tūkstots gadu laikā izplatījās plašā Vidusāzijas teritorijā kopā ar trīs seno Irānas impēriju izplatību līdz smags trieciens Labajai ticībai tika dots m. ē. 7. gadsimtā, kad Sasanīdu impēriju sagrāva arābi un ar spēku uzspieda savu agresīvo un fanātisko reliģiju. Kopš tā laika zoroastrisma vēsture Irānā ir cīņa par izdzīvošanu. Neliela Irānas zoroastriešu daļa m. ē. 10.gs. izceļoja uz Indiju un apmetās Bombejas tuvumā, kur liela kopiena pastāv joprojām un ir pazīstama ar parsu vārdu. Šie parsi arī bija pirmie zoroastrieši ar kuriem iepazinās eiropieši. 18.gs. vidū Francijā iznāca pirmais Avestas tulkojums.

Vēl pirms dažiem gadu desmitiem zoroastrisms izraisīja tikai zinātnieku interesi kā izolēta, mazskaitlīga reliģija, kuru gan var pētīt no ārienes, bet kuru pieņemt nav iespējams.

Taču tagad līdz ar zoroastriešu emigrācijas paplašināšanos uz Rietumiem gan no Indijas, gan no Irānas (pēc 1979. g. islāma revolūcijas)un organizācijas Bozorg Bazgasht nodibināšanos situācija ir mainījusies.

Kādi tad īsumā ir mūsu ticības pamati?

1. Ticība vienam Dievam- Labajam Radītājam.

2. Ticība Zaratuštram, vienīgajam Dieva pravietim, kurš ir parādījis cilvēcei ceļu uz taisnīgu un tikumisku dzīvi.

3. Ticība garīgajai pasaulei un diviem gariem (Svētajam un Ļaunajam), no izvēles starp kuriem ir atkarīgs cilvēka liktenis.

4. Ticība Ašai (Artai)- sākotnējam kosmiskajam taisnīguma un harmonijas likumam, ko ir devis Dievs un kura uzturēšanai cilvēkam ir jāveltī savi spēki.

5. Ticība cilvēka būtībai, kuru veido saprāts un sirdsapziņa, kas ļauj katram cilvēkam atšķirt labo no ļaunā.

6. Ticība septiņiem Ameša-Spenta, kā septiņām cilvēka personības attīstības pakāpēm.

7. Ticība cilvēku savstarpējai palīdzībai un atbalstam.

8. Ticība Dieva radīto dabas stihiju un dzīvās dabas svētumam un nepieciešamībai par to rūpēties.

9. Ticība eshatoloģiskai esamības pārveidei, labo spēku uzvarai un ļaunuma izdzīšanai no pasaules.

Dievs atklājās Zaratuštram kā Ahura Mazda.

‘’Mazda’’ nozīmē gudrība un ‘’Ahura’’ – valdnieks, tātad Gudrais valdnieks vai Domas valdnieks, jo Viņš ir radījis Visumu, tajā skaitā cilvēku un devis cilvēkam saprātu. Vēlākajā persiešu valodā Dieva vārds ir pārveidojies par Ormazds.

Zoroastrismā Dievs, tāpat kā citās monoteistiskajās reliģijās, ir visvarens, visuzinošs, bet arī absolūti labs. Cilvēks zoroastrismā ir Dieva draugs, Viņa palīgs uz zemes cīņā par Gaismas un Patiesības uzvaru.

Ameša-spentas (avestā ameša-nemirstīgs, spenta- svēts).

Tās ir Dieva emanācijas, alegoriski runājot - kā sešas aizdegtas sveces no vienas liesmas. Tās ir jāsaprot kā cilvēka personības attīstības pakāpes, bet katra ir arī kā aizbildnis kādai Dieva radībai. Pats Ahura Mazda – cilvēkam.Vohu Mana (Saprāts)– dzīvnieki, Aša Vahišta (Patiesība)- uguns, Hšatra Vairja (Vara)- debesis, SpentaArmaiti (Godbijība)– zeme, Haurvatat (Viengabalainība) –ūdens, Ameretat (Nemirstība) – augi.

Svarīga loma ir cilvēku fravašiem. Tās ir garīgas būtnes, kuras Dievs radīja, kad vēl materiālā pasaule nepastāvēja. Tad Dievs jautāja par viņu izvēli un fravaši atbildēja, ka izvēlas iemiesoties fiziskajā pasaulē un atbalstīt Labo. Fravašus var salīdzināt ar sargeņģeļiem.

Fravaši simbolisks attēls mūsdienās ir kļuvis par zaratustriešu galveno atpazīstamības zīmi.