No paša sākuma eksistē divas savstarpēji neatkarīgas un absolūti pretējas būtības – Labais un Ļaunais. Pasaules Radītājs, Gaismas un Patiesības avots Ahura Mazda (Gudrais Valdnieks) un Angra Mainju(persiešu val. Arimans- Ļaunais Gars)- Postītājs, Tumsas un Ļaunuma avots. Arimans nav ‘’ļaunais dievs’’, Dievs ir tikai viens un viņš ir absolūti labs.

Laiku iesākumā Ahura Mazda radīja garīgo pasauli un pēc tam materiālo. Tā bija pirmā ēra – Bundahišn (pamatu radīšana), bet tad radītajai perfektajai pasaulei uzbruka Arimans kopā ar saviem deviem – tumsas spēkiem un iestājās otra ēra Gumezišn (sajaukšana). Kad Zaratuštra saņēma atklāsmi, sākās trešā ēra Vizarišn (atdalīšana), kura beigsies ar labo spēku uzvaru. Šajā ērā arī mēs dzīvojam un pasaule mums apkārt ir cīņas arēna starp Labo un Ļauno.

Te ir būtiska atšķirība starp zaratustrismu un ābramiskajām reliģijām, kuras lepojas ar savu stingro monoteismu, kuru Dievs arī esot labs, visu zinošs un visu varošs, tikai nez kādēļ pieļauj ļaunuma eksistenci pasaulē. Un to nevar izskaidrot nekāda sofistika, nedz teodiceja (Dieva attaisnošana).

Kas tad ir labais un kas ir sliktais?

Mūsdienās ir izplatīti dažādi uzskati, kas māca, ka labā un ļaunā jēdzieni esot relatīvi, kas nu kuram, kurā reizē ir labs, kas slikts, starp labo un ļauno neesot izteiktas robežas.

Zaratustriešu tradīcija māca, ka Labais ir viss tas, kas veicina cilvēku un pasaules harmoniju un attīstību, bet Ļaunais tas, kas ved uz cilvēku un pasaules degradāciju un bojāeju.

Var likties, ka Ļaunais ir spēcīgāks par Labo. Raugoties uz mūsdienu pasauli tā tiešām var likties. Bet tomēr pati Pasaules esamība pierāda Labā pārākumu pār Ļauno.

Mūsu reliģija nav ticība vārda tiešā nozīmē. Cilvēkam ir dots saprāts lai viņš varētu ieraudzīt un saprast patiesību. Iekšējā brīvība un patiesības izpratne veicina labas domas, savukārt labas domas izpaužas labos vārdos un labos darbos. Labas domas, labi vārdi un labi darbi, tā ir mazdajasnas tikumiskā triāde.